pēc 2 mēnešiem...
Esmu atguvusies. Mana dzīve turpinās. Aizmirsu bijušo cik vien spēju un dzīvoju nākotnei. Jau nedēļu pēc traģēdiskā notikuma pārvācos uz valsts otru daļu. Nevēlējos vecākus pavisam aizmirst, bet nespēju dzīvot ik mirkli viņus pieminot. Tā kā ir pēdējais vasaras mēnesis, es izbaudu sauli un siltumu. Šajos divos mēnešos manī ir notikušas pārmaiņas. Tās ir redzamas gan ārēji, gan iekšēji. Esmu savus garos matus apgriezusi līdz pleciem. Apģērbu izvēlos košāku. Savā jaunajā dzīvoklītī sienas krāsoju pozitīvās krāsās. Piemēram, mana guļamistaba ir maigi rozā. Viesistaba ir gaiši zaļa, bet virtuve- dzeltena. Iekšējās pārmaiņas ir mazāk redzamas, bet stipri jūtamas. Esmu kļuvusi mīļāka, gaišāka un optimisma pilna. Es mainījos, jo sapratu, ka skumjas ved mani depresijā. Tas man ir vismazāk vajadzīgs. Bet diemžēl mana dzīve nemaz nav tik rožaina. Man ir ļoti nopietnas problēmas dzīvē. Viena no tām ir veselība. Man ir parādījusies alerģija pret sintētiskajiem saldumiem un pret riekstiem. Tas ir ļoti nejauki, jo man ļoti garšo mandeles un pistācijas. Agrāk riekstus ēdu spaiņiem vien, bet tagad pat saujiņa riekstu var apdraudēt manu veselību un pat dzīvību. Un vēl ir kāda nozīmīga problēma. Man trūkst naudas. Nevis pārtikai, drēbēm vai citiem sīkumiem, bet gan vecāku mājas aprūpēšanai. Tai mājai, kas glabā manas bērnības atmiņas, ir pieaugusi īres maksa. Vēl mazdrusciņ un es būšu parādos līdz ausīm. Nevēlos lūgt palīdzību Robam vai vēl kādam citam, jo viņiem ir savas dzīves un man tagad jāsāk dzīvot sava. Tā nu es vairākus vakarus pavadīju starp visādiem papīriem, čekiem un pierakstiem ar kalkulatoru zobos. ļoti nevēlējos māju pārdot kādam svešiniekam, tāpēc biju lepni atšuvusi pāris bagātniekus, kurus manu vecāku īpašums ieinteresēja, tā teikt, ķeksīša pēc. Lai būtu vēl viens īpašums, kuru reklamēt kā savu. Pamazām sāku nožēlot, ka rīkojos tik lepni. Kamēr skaidri apjautu nožēlu, mana galva kala plānu. Es pārdošu zemi kādam, kuram par to īpašumu būs vienalga. Iegūšu naudu un pēc pāris gadiem, kad mana dzīve būs kārtīgi nostabilizējusies, es to īpašumu atpirkšu atpakaļ. Man mans plāns likās ģeniāls, tāpēc es uzreiz piezvanīju vienam no tiem miljonāriem. Pēc pusstundu ilgas kaulēšanās, vienojāmies par abiem pieņemamu cenu. Nolikusi klausuli, jutos atvieglota. Kungs apsolīja sagatavot dokumentus līdz nākamajai nedēļai. Ak, tās formalitātes. Man jau kopš bērnu dienām nepatīk ņemties ar papīriem. Pieeju pie gultas un apsēžos. Paņemu savu dienasgrāmatu, kas atrodas zem mana spilvena.
Kad man nebija neviena ar ko parunāt, es rakstīju savai dienasgrāmatai, jo viņa mani pazina ļoti labi. Šo dienasgrāmatu man uzdāvināja 10 gadu jubilejā. Es viņā rakstīju visus savus noslēpumus un nedarbus. Visas savas domas un sapņus, vēlmes un cerības. Atvēru dienasgrāmatu vietā, kur pagājušo reizi pabeidzu rakstīt.
‘’Čau, mīļā! Šodien es pārdevu savu vecāku māju. Skumji vai, ne? Atdevu visas savas atmiņas par bērnību vecam, lepnam, uzpūtīgam miljonāram, kuram solījumi nenozīmē neko vairāk par tukšiem, bezjēdzīgiem vārdiem. Šodienas vakaru pavadīšu mājās, bet rīt man jāiet uz darbu. Uz kafejnīcu nāk viens ļoti smuks puisis manā vecumā. Viņš nāk katru dienu, bet man nekad nesanāk apkalpot to galdiņu, kuru apmeklē viņš. Nu, ko. Varbūt rītdiena būs mana veiksmīgā diena.’’
Rakstot pēdējo teikumu, manu seju rotāja smaids. Ar katru dienu man tas puisis sāk iepatikties ar vien vairāk. Man uznāca žāvas. Ieskatījos pulkstenī un konstatēju, ka ir pareizais laiks sākt savu ‘’miega pievilināšanas’’ rituālu. Iegāju dušā. Ieslēdzu siltā ūdens padevi un ļāvu ūdenim apskalot manu ķermeni. Tas bija patīkami un nomierinoši. Saziepējos ar savām mīļākajām kanēļa ziepēm un atkal ļāvu ūdenim mazos vilnīšos attīrīt manu augumu. Vēl izmazgāju matus un iztīrīju zobus. Izkāpusi no dušas jutos svaiga un uzsilusi. Patīkami. Uzvilku XXL izmēra T-kreklu un izsusināju matus. Nu, mans rituāls bija beidzies. Ierāpos gultā un iemigu, domādama par skaisto puisi kafejnīcā.
Nākamajā rītā
Redzu priekšā miglainu tēlu. Tas ir tas puisis. Cenšos uzsākt ar viņu sarunu, bet manai balsij nav skaņas. Tā, nu es tur stāvu viņa priekšā ar tikko mazgātiem matiem, XXL izmēra T-kreklā un ar zobu birsti rokā. Mēmi virinu muti un nosarkstu kā tomāts. Viņš atver muti, lai kaut ko pateiktu. Cenšos saprast vārdus un... noskan modinātājs. Atveru acis un ieskatos pulkstenī. Ir deviņi no rīta. Desmitos man jāsāk strādāt. Puisis parādās ap vieniem dienā. Ar dziļdomīgu nopūtu pieceļos no gultas. Man gar kājām uzreiz noskrien kaķis. Čība grib ēst. Aizeju uz virtuvi un uzlieku vārīties ūdeni tējai. Čībai uz šķīvīša izpurinu konservus. Aizeju uz vannas istabu. Ak, cik jauks skats spogulī. Mati uz visām pusēm, lūpas sausas un acis pa pusei aizlipušas. Ātri nolemju ieiet vēsā dušā. Tas palīdz. Jūtos daudz labāk. Dažkārt auksts ūdens palīdz simt reižu labāk, nekā krūze kofeīna. Ieskatos spogulī un pasmaidu. Šodienai ir jābūt veiksmīgai. Ātri sapošos un eju uz kafejnīcu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru