Reiz dzīvoja sniega karaliene. Viņas sapnis bija pakļaut visu karaļvalsti sniegainai valdīšanai mūžīgi! Sniega Karaliene bija stingra, bet arī viņai bija sirds. Viņas padotie bija Sniega Vētru valdnieki un valdnieces. Viņai paklausīja arī pati sīkākā sniegpārsliņa, mazākā lāsteka un vissīkākais ledus gabaliņš. Viņu paklausīja visi, kas kaut mazākajā mērā ir saistīti ar ūdeni un aukstumu. Tā Sniega Karaliene dzīvoja vēsā mierā līdz brīdim, kad atnāca vēstule no Ziemeļpola (Viņa dzīvoja Dienvidpolā)! Vēstules sūtītājs bija pats Ziemeļu Karalis. Viņš braukšot ciemos! Nu, Karalienei bija jāsarīko pienācīga Ziemeļu Karaļa uzņemšana. Tas tik bija darbiņš! Tika klāti galdi puskilometra garumā. Izrotāta katra eglīte, katrs krūmiņš gan ceļa malā gan meža biezoknī... Darba bija daudz. Katra sniegpārsliņa no miljons līdzīgajām bija ‘’apbruņota’’ ar savu pienākumu un uzdevumu. Bija ĻOTI liela rosība pa visu dienvidpolu. Tāda mēroga notikums bija reizi 10 gados, tādēļ visi ļoti centās un pūlējās, lai šis pats būtu neaizmirstams ar savu krāšņumu un bagātumu! Uzdevumus dalīja pati Karaliene jo viņa perfekti pārzināja kas un kā vislabāk paveiks šo darbiņu. Karaliene bija visiem piekodinājusi visu izdarīt cik labi vien spēj, jo citādi sodīs bargi. Proti, ar fēnu, pannu vai citu karstu ierīci. Pats ļaunākais sods, kas tika piespriests bija izsūtīšana uz tuksnesi vai karstajiem lietus mežiem.
Kad darbiņi bija galā, visi devās uz ledus pili, lai ziņotu Karalienei par paveikto un saņemtu balvu, pateicību vai kādu citu atalgojumu. Karaliene uzslavēja katru cītīgo un kārtīgo strādnieku. Par laimi neviens šoreiz nebija slikti izpildīts darbiņš. Tas Karalienei ļoti uzlaboja garastāvokli, kas ļāva atraisīties saltajai sirdij un katram strādniekam iedot vēl pa vienam dzīves gadiņam. Visi priecājoties un līksmojot par Karalienes jauko garastāvokli nebija pamanījuši, ka pienāk ilgi gaidītā diena. Tā diena bija klāt! Diena, kad Ziemeļu karaliskā augstība mēros tālo ceļu, lai sasniegtu Dienvidpola Ziemas Karalienes skaisto pili. Viss bija gatavs uzņemšanai. Galdi saklāti, viss izrotāts, ceļazīmes atjaunotas, veikali rekonstruēti. Visi vajadzīgie darbi bija pabeigti, bet, kas tad tas? Pēkšņi pie Karalienes atlido Sniega Putns, kurš pārvadā steidzamo pastu. Viņam nebija diez ko gara vēstule, bet ar ļoti svarīgu tekstu.
-Dārgā Sniega Karaliene!
Esmu spiests atcelt manu apciemojumu, jo es esmu smagi saslimis ar karsoni.
Vēlreiz es ļoti atvainojos. Es ceru, ka Jūs spēsit man piedot.
Jūsu Ziemeļu Karalis.
Karaliene trīs reizes izlasīja šo tekstu un tad pati nemanot sasaldēja zīmīti stīvu kā biezu metāla plāksni.-Ak, nē! - tas bija viss ko Karaliene tagad spēja izdvest. Viņa vārījās aiz dusmām. Viņa bija gatava sasaldēt lielāko pasaules ūdenskritumu. Izraisīt pasaules vēsturē lielāko sniega vētru. Tādu, ka sapnis par baltiem Ziemassvētkiem Ēģiptē piepildītos. Bet tad viņa spēji nomierinājās. –Ziemassvētki!-no viņa izsaucās nedzīvs, noskumis čuksts,-Parīt būs Ziemassvētki!-tagad viņas balsī bija jaušams pārsteigums. Nevis neliels pārsteigums, bet milzīgs! Viņa tik ātri kā vējš iztraucās ārā no pils galvenās zāles un pēc piecām sekundēm jau bija pie mikrofona, kas bija savienots ar skaļruņiem visās telpās. –Uzmanību!-skanēja pazīstama balss no skaļruņiem. Visi ieklausījās.- Visiem pārstāt dekorāciju noņemšanu! Esošajām dekorācijām pievienojiet Ziemassvētku dekoriņus! Parīt būs Ziemassvētki!- viena pavēle skanēja pēc otras. Katra nākamā pavēle paskaidroja iepriekšējo. Tiklīdz izskanēja atļauja jebkādā veidā iedvest Ziemassvētku noskaņu visos strādnieciņos ieviesās viltīgs smaidiņš. Viņiem visiem bija idejas, kā šīs dienas laikā iedvest Ziemassvētku sajūtu. Tika nodarbinātas visas krāsnis un pat kamīni lai pagatavotu Ziemassvētku gardumus. Tika rotātas tūkstošiem piparkūku. Un kā jau kārtīgos Ziemassvētkos pienākas tika atvesta skaista, liela un zaļa eglīte. Viņa slējās trīs stāvu augstumā. Visas pils iemītnieki rotāja eglīti un pati Karaliene uzlika lielo zvaigzni pašā egles galotnē. Šie patiešām bija neaizmirstami Ziemassvētki ar visiem jaukām beigām. Pateicoties Karalienes centībai katra sniegpārsliņa, lāsteka, un jebkura dzīvā radībiņa, kas bija palīdzējusi Ziemassvētku veidošanā saņēma mīļu dāvaniņu.
Beigas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru